Totalizatora stratēģijas: kuras strādā un kuras nē

Neviena likmju sistēma nemaina totalizatora maržu. Ja abiem iznākumiem koeficients ir 1,90, Tu ilgtermiņā vidēji zaudē ap 5 eiro no katriem 100 eiro, ko liec, lai kādā secībā un cik lielas likmes liktu. Totalizatora stratēģijas iedalās divās grupās: vienas nosaka, cik likt, otras - uz ko likt. Pirmās maina tikai to, cik strauji svārstās Tavs bankrolls, un maržu pārspēt var mēģināt tikai ar otrajām. Mēs izrēķinājām pazīstamākās sistēmas, sākot ar Martingeilu un beidzot ar value likmēm, lai būtu skaidrs, ko katra no tām dara ar Tavu naudu.

Kāpēc likmju secība nepārspēj maržu

Marža ir iebūvēta katrā koeficientā, tāpēc katra likme vidēji zaudē vienu un to pašu daļu, lai cik liela tā būtu.

Ja spēlei ir divi vienlīdz iespējami iznākumi, godīgs koeficients abiem būtu 2,00. Totalizators piedāvā, piemēram, 1,90 un 1,90. Saskaiti abu koeficientu implicētās varbūtības: 1/1,90 + 1/1,90 = 105,26%. Šie 5,26% virs simta ir marža. Ja iznākuma reālā varbūtība ir 50%, par katru likto eiro Tu vidēji saņem atpakaļ 0,5 × 1,90 = 0,95 eiro. No 1000 eiro, kas likti simt likmēs pa 10 eiro, vidēji atgriežas 950 eiro.

Likmju sistēma nosaka tikai to, cik un kad Tu liec. Atsevišķas likmes vērtību tā nemaina, tāpēc arī visu likmju summa vidēji zaudē tos pašus 5%. Kā nolasīt koeficientu un implicēto varbūtību, esam izskaidrojuši padomos iesācējiem.

Martingeila sistēma totalizatorā

Martingeila sistēmā pēc katra zaudējuma likmi palielina tā, lai pirmais laimests atgūtu visu zaudēto, taču totalizatorā šī sistēma atduras pret sienu vēl ātrāk nekā ruletē.

Ruletē Martingeila sistēmu esam pārbaudījuši ruletes stratēģiju rakstā. Sporta likmēs tai ir trīs papildu problēmas.

Pirmā ir koeficients. Ruletē likme uz sarkano izmaksā 1:1, tāpēc pietiek ar dubultošanu. Totalizatorā iznākumam, kura iespēja ir ap 50%, tipisks koeficients ir ap 1,90, un parasta dubultošana vairs neatgūst zaudēto. Ja sāc ar 10 eiro un pēc katra zaudējuma likmi dubulto, laimests piektajā likmē (160 eiro × 1,90 = 304 eiro) nesedz 310 eiro, kas jau likti, un Tu paliec 6 eiro mīnusā. Lai laimests tiešām atgūtu visu un dotu 10 eiro peļņu, likmēm jāaug straujāk: 11, 23, 50, 105, 221, 466, 984 un 2077 eiro. Pēc astoņiem zaudējumiem pēc kārtas būsi licis 3937 eiro, lai laimētu 10.

Otrā problēma ir zaudējumu sērijas. Pat ja iznākuma reālā varbūtība ir tieši 50%, garas sērijas nāk biežāk, nekā šķiet:

• Pieci zaudējumi pēc kārtas: iespēja, ka tieši šīs piecas likmes visas zaudēs, ir 3,1%, bet 100 likmju laikā šāda sērija vismaz reizi notiek 81% gadījumu.
• Septiņi zaudējumi pēc kārtas: vienā sērijā 0,78%, 100 likmēs - 32%.
• Astoņi zaudējumi pēc kārtas: vienā sērijā 0,39%, 100 likmēs - 17%, 500 likmēs - 63%.
• Desmit zaudējumi pēc kārtas: vienā sērijā 0,1%, 500 likmēs - 21%.

Trešā problēma ir limiti. Totalizatori nosaka maksimālo likmes summu katram notikumam: Optibet noteikumos (4.1.3) tā ir no 1 līdz 20 000 eiro atkarībā no notikuma, bet OlyBet (4.7) katram notikumam nosaka maksimālo laimestu. Kad nākamā Martingeila likme pārsniedz limitu, sērija beidzas ar visu sakrāto zaudējumu.

Tāpat kā ruletē, Martingeila sistēma uzvar bieži un nedaudz, bet zaudē reti un daudz. Vidēji tā zaudē tieši maržu no visas liktās summas - tikai liktā summa ir daudzkārt lielāka.

Fibonači, D'Alembert un zaudējumu dzīšana

Katra sistēma, kas pēc zaudējuma palielina likmi, ir tā pati Martingeila ideja lēnākā tempā, un neviena no tām nemaina maržu.

Fibonači sistēmā pēc zaudējuma pārvietojies vienu soli uz augšu virknē 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, bet D'Alembert sistēmā pēc zaudējuma likmei pieskaiti vienu vienību. Abas palielina likmes lēnāk, tāpēc siena pienāk vēlāk, taču viens laimests vairs neatgūst visu. Ruletē abas esam izrēķinājuši tajā pašā rakstā; sporta likmēs rezultāts ir tāds pats, tikai marža parasti ir lielāka nekā Eiropas ruletē (2,70%). Pēc Dublinas Universitātes koledžas ekonomista Karla Vīlana (Karl Whelan) aprēķina Anglijas Premjerlīgas 1X2 tirgū tā vidēji ir 5,3%, bet zemākās līgās - līdz 9%.

Zaudējumu dzīšana ir tā pati sistēma bez noteikumiem: pēc sliktas dienas lielāka likme, lai "atgūtos". Tā nepalielina iespēju atgūt zaudēto, tikai palielina zaudējumu, ja arī nākamā likme zaudē. Ja pamani, ka liec vairāk tāpēc, lai atgūtos, tas ir signāls apstāties, un tieši šādiem brīžiem ir paredzēti atbildīgas spēles rīki.

Fiksēta likme un procentu likme

Fiksēta likme (flat staking) un procentu likme nemaina maržu, taču tikai tās pasargā bankrollu no vienas sliktas sērijas.

Ar fiksētu likmi Tu katru reizi liec vienu un to pašu summu, piemēram, 10 eiro. Ar procentu likmi - vienu un to pašu daļu no pašreizējā bankrolla, piemēram, 2%. Ja bankrolls ir 500 eiro, 2% ir 10 eiro; pēc zaudējumiem likme samazinās, pēc laimestiem - palielinās.

Salīdzinājumam: astoņi zaudējumi pēc kārtas ar fiksētu 10 eiro likmi maksā 80 eiro, bet Martingeila sistēmā - 3937 eiro. Vidējais zaudējums no katra liktā eiro abos gadījumos ir viens un tas pats, atšķiras tikai liktā summa un tas, cik sāpīga ir sliktā sērija. Kāpēc 1 līdz 2% no bankrolla uz vienu likmi ir saprātīga robeža, lasi mūsu padomos iesācējiem.

Kellija kritērijs

Kellija kritērijs aprēķina, cik likt, ja Tev ir reāla priekšrocība pār totalizatoru, bet bez šādas priekšrocības tas iesaka likt nulli.

Formula ir f = (b × p - q) / b, kur b ir koeficients mīnus 1, p ir Tava aplēstā iznākuma varbūtība un q = 1 - p. To 1956. gadā publicēja Bell Labs pētnieks Džons Kellijs (John Kelly) žurnālā Bell System Technical Journal. Piemērs: koeficients ir 2,20 (b = 1,2), un Tu uzskati, ka iznākuma varbūtība ir 50%. Tad f = (1,2 × 0,5 - 0,5) / 1,2 = 8,3% no bankrolla.

Vājā vieta ir p. Ja koeficients ir 2,10 un reālā varbūtība ir tieši tā, ko rāda koeficients (47,6%), Kellija kritērijs dod nulli: likt nav vērts. Formula ir tik laba, cik laba ir Tava varbūtības aplēse, un pārvērtēta aplēse liek likt par daudz. Tāpēc tie, kas kritēriju izmanto, parasti liek tikai daļu no tā, ko iesaka formula, piemēram, pusi vai ceturtdaļu (Pinnacle). Matemātiķis Edvards Torps (Edward Thorp) aprēķinājis, ka ar pilnu Kellija likmi iespēja, ka bankrolls kādā brīdī saruks uz pusi, ir 50% (Thorp, 2006).

Value likmes: vienīgā pieeja ar plusu teorijā

Value likme ir likme, kuras koeficients ir augstāks par to, ko attaisno iznākuma reālā varbūtība, un tikai šāda pieeja var ilgtermiņā pārspēt maržu.

Ja iznākuma reālā varbūtība ir 50% un totalizators piedāvā 2,20, katrs liktais eiro vidēji atgriež 1,10 eiro - 10% plusā. Grūtākais ir zināt reālo varbūtību labāk nekā totalizators, kura koeficientus veido modeļi un visa tirgus nauda. Viens godīgs mērs ir slēgšanas koeficients (closing line value): ja Tavs koeficients regulāri ir augstāks par to, kāds tas ir tieši pirms spēles sākuma, Tu, visticamāk, atrodi vērtību (Pinnacle).

Ir arī otra puse. Totalizatori patur tiesības samazināt limitus konkrētiem klientiem (OlyBet noteikumi, 4.9; Optibet noteikumi, 2.4.5.3). Pētnieku grupa, kas ar statistisko modeli lika likmes uz futbolu par īstu naudu, piecos mēnešos nopelnīja 8,5%, taču tad totalizatori tās kontus ierobežoja (Kaunitz u. c., 2017). Tāpēc pat tas, kurš vērtību atrod, nevar to izmantot neierobežoti.

Kombinētā likme kā "stratēģija"

Kombinētā likme reizina ne tikai koeficientus, bet arī maržu.

Četri notikumi pa 1,90 dod kopējo koeficientu 13,03. Ja katra iznākuma reālā varbūtība ir 50%, godīgs kopējais koeficients būtu 16, tāpēc vidēji atgriežas 81,5% no liktā, nevis 95% kā vienkāršai likmei. Katrs nākamais notikums kuponā pievieno vēl vienu maržu. Kā tiek aprēķināta kombinētā un sistēmas likme, esam soli pa solim izskaidrojuši atsevišķā nodarbībā.

Arbitrāža un "drošās" prognozes

Arbitrāža matemātiski strādā, bet praksē reti, un "droša" prognoze par naudu ir krāpšanas pazīme.

Arbitrāža jeb "vilki" nozīmē likt uz visiem iznākumiem dažādās vietās, kad koeficientu atšķirība garantē peļņu neatkarīgi no rezultāta. Teorētiski tādas iespējas ir: pētījumā par piecām lielākajām Eiropas futbola līgām, apvienojot totalizatora likmi ar likmju biržu, tās tika atrastas 19,2% spēļu (Franck u. c., 2013). Praksē peļņa ir sīka un īslaicīga, un totalizatoru noteikumi to apdraud no vairākām pusēm: likmes ar acīmredzami kļūdainu koeficientu var norēķināt ar koeficientu 1,00 (Optibet 4.2.3, OlyBet 8.2), bet konkrētu klientu limitus var samazināt bez paskaidrojuma.

Ja kāds pārdod "100% drošu" prognozi vai "sarunātu spēli", tā ir krāpšana. Ja prognoze tiešām būtu droša, tās autors liktu likmes pats, nevis pārdotu to Tev. Manipulācijas ar sporta sacensībām Latvijā ir noziedzīgs nodarījums (Krimināllikums, 212.¹ pants), tāpēc "sarunātas spēles" pārdevējs, visticamāk, vienkārši izkrāpj naudu.

Kas tiešām palīdz

Pret maržu nav sistēmas, taču vairākas vienkāršas lietas samazina to, cik Tu par likmēm maksā.

• Vai tas pats koeficients citur ir augstāks? Salīdzini, pirms liec. Ja iznākuma reālā varbūtība ir 50%, koeficients 1,95 vidējo zaudējumu samazina no 5% līdz 2,5% no likmes summas. Latvijā licencēti totalizatori ir, piemēram, Optibet, Klondaika, LVBET, Betsafe, Tonybet un Laimz; visus salīdzinām totalizatoru lapā.
• Vai tiešām vajag kombinēto likmi? Vienkāršā likme maksā vienu maržu, kombinētā - tik, cik tajā ir notikumu.
• Cik liela ir viena likme? Fiksēta summa vai 1 līdz 2% no bankrolla, nevis tik, cik "droša" šķiet spēle.
• Vai zini, cik esi laimējis un cik zaudējis? Pieraksti katru likmi ar koeficientu un rezultātu. Pēc simt likmēm melns uz balta redzēsi, vai Tava pieeja pārspēj maržu, un vairumā gadījumu atbilde būs "nē".

Spēlē savu iespēju robežās

Sporta likmes ir izklaide, un par izklaidi maksā. Nosaki budžetu, pirms sāc, un apstājies, kad tas ir iztērēts. Mūsu atbildīgas spēles lapā ir apkopoti rīki, kas palīdz. Ja vēlies sev aizliegt azartspēles, Valsts ieņēmumu dienests uztur pašatteikušos personu reģistru, un kā tajā iekļūt, esam izskaidrojuši atsevišķā rakstā. Ja gribi par to aprunāties, Slimību profilakses un kontroles centra atbalsta tālrunis atkarības jautājumos 67037333 ir anonīms. Likmes drīkst likt tikai personas no 18 gadu vecuma.